Pēdējo mēnešu laikā Rīgas apkaimēs novērota satraucoša tendence — daudzviet, kur gadu desmitiem iedzīvotāji pieraduši papildināt e-talonus vai iegādāties rīta kafiju, “Narvesen” kiosku slēģi paliek ciet. Tukšas tirdzniecības vietas pamanītas gan centrā, gan mikrorajonos, raisot iedzīvotāju neizpratni.
Portāls “Izdzirdēts Rīgā” sazinājās ar uzņēmumu, lai noskaidrotu, vai šī ir plānveida tīkla likvidācija vai īslaicīgas grūtības.
Uzņēmuma atbilde: Biznesa realitāte 2026. gadā
Saskaņā ar saņemto skaidrojumu, lēmums par tirdzniecības vietu slēgšanu nav nejaušs. Uzņēmums norāda uz vairākiem kritiskiem faktoriem:
- Zaudējumi un rentabilitāte: Vairākas lokācijas pēdējā laikā strādājušas ar negatīviem finanšu rezultātiem. Ja pircēju plūsma konkrētajā punktā ilgstoši nepietiek izmaksu segšanai, uzturēt kiosku vairs nav ekonomiski pamatoti.
- Franšīzes modelis: Tā kā lielāko daļu vietu pārvalda franšīzes ņēmēji (neatkarīgi uzņēmēji), viņu spēja gūt peļņu ir izšķiroša tīkla pastāvēšanai.
- Individuāls izvērtējums: “Narvesen” uzsver, ka katra tirdzniecības vieta tiek vērtēta atsevišķi. Ja dati rāda, ka pircēju paradumi mainījušies un kiosks vairs netiek apmeklēts, tas tiek slēgts.
“Narvesen” Latvijā darbojas jau 28 gadus, un arī turpmāk mēs meklēsim iespējas attīstīties un būt tuvāk saviem klientiem – gan lielākās pilsētās, gan reģionos, pielāgojoties iedzīvotāju mainīgajām vajadzībām.” teikts uzņēmuma skaidrojuma nobeigumā.
Trieciens apkaimju ērtībām?
Kiosku pazušana rada robu pilsētas infrastruktūrā. Iedzīvotājiem, īpaši senioriem, šīs vietas bija svarīgas:
- E-talonu tirdzniecība: Daudzās apkaimēs šie bija vienīgie fiziskie punkti transporta biļešu iegādei.
- Preses pieejamība: Kioski nodrošināja drukāto mediju pieejamību ārpus lielveikaliem.
- Sociālais punkts: Nelielie kioski bieži kalpoja kā orientieris un drošības punkts tumšajās ielās.
